To sauc par bremzēšanu ar motoru. Principā bremzēšanai ir paredzētas bremzes savukārt bremzējot ar motoru pārnesumkārbai un sajūgam ir papildus lieka slodze un nodilums. Lētāk ir mainīt bremžu uzlikas nekā veikt kārbas remontu vai mainīt sajūga disku, tomēr pareizi bremzējot ar motoru ietekme ir niecīga.
Parasti auto rokasgrāmatā ir ieteikts ja bremzē ar motoru, tad vienkārši atstājot tajā pašā pārnesumā, piemēram, ripojot pie krustojuma atstāt 4. robā un tikai mirkli pirms apstāšanās izspiest sajūgu. Lai nenoslāpst motors jāpieskata, lai motora apgriezieni nenokrīt zem tukšgaitas apgriezieniem, tātad ne mazāk kā pie 800rpm jāizspiež sajūgs. Inžektormotoriem ir priekšrocība, ka šādi bremzējot vadības bloks atslēdz degvielas padevi(galvenokārt, lai saudzētu katalizatoru) un ir ekonomiskāk kā arī drošāk nekā ripināties N (neitrālajā) vai ar izspiestu sajūgu.
Priekšrocības bremzējot ar motoru:- Mazāk nodilst bremžu uzlikas loģiski.
- Nav risks pārkarsēt bremzes braucot no kalna(attiecas arī uz automātiem)
- Taupa degvielu(inžektormotoriem)
Riski/mīnusi:- Nokaut motoru, ja ieliek nepareizā robā vai nobrauciens no kalna ir par stāvu un apgriezieni uzkāpj par augstu
- Noslāpēt motoru
- Pārkarsēt transmisiju gara nobrauciena gadījumā(Latvijā nerūp)
- Lielāks motora troksnis bremzējot
Savukārt bremzējot metot zemākos robos(augstākā pārnesumā), pie tam ziemā, ir šādi riski:- Aizmugurē braucošais neredz iedegamies bremžu gaismas un var laicīgi nenoreaģēt. Tāpēc ziemā bremzējot ar motoru labāk nedaudz pieskarties arī bremžu pedālim, lai iedegas bremžu signāls.
- Priekšpiedziņas auto bremzējot ar motoru(it sevišķi līkumos) ir risks, ka izslīdēs auto aizmugure
- Bīstami. Ja ir ļoti slidens un bremzē ar motoru, bet vienlaicīgi nospiež bremžu pedāli, tad riteņi var nobloķēties(šļūkt) un līdz ar to noslāps arī motors. Pat atlaižot pedāli tas pats neiekurbulēsies, jo riteņi tā arī turpinās šļūkt. Ir pieredzēts, pārsteigums labs . Tā tikai bremzēt māca pie britiem, kur ziemas nav. Labāk to vasarā nepraktizēt, lai ziemā nav jāpārmācās.
- Nevajadzētu mēģināt bremzējot ar ātrumiem likt 1. robā, ziemā tas beigsies ar pirueti. No otras puses parasti 1. robam nav sinhronizatora, līdz ar to nebūs to nemaz tik viegli izdarīt.
- Nepareizi bremzējot vai slidinot sajūgu lieki deldē sajūga disku(it sevišķi keramikas sajūgu). Ja bremzē pakāpeniski liekot augstākā pārnesumā, tad pareizi ir izmantot starpgāzi.
Ja ir ABS, tad labāk bremzēt ar bremzēm, jo auto būs nedaudz stūrējams arī ja ir slidens. Priekšpiedziņas auto vēlams ne tikai ziemā, bet arī vasarā radināties braucot līkumā nebremzēt un neizspiest sajūgu, bet gan bremzēt līdz līkumam, ielikt zemākā robā, pagriezienu izbraukt neatlaižot gāzi un nesamazinot ātrumu. Priekšpiedziņai vēl ir priekšrocība, ka var līkuma beigās jau uzdot nedaudz gāzi un nav risks uz sanesi, kā tas ir ar pakaļpiedziņu(S2000, Beat, Prelude I,NSX). Tomēr priekšpiedziņas auto kļūdas nepiedod(nav intuitīvs), un nemākulīga darbošanās ar pedāļiem izbraucot līkumus ir uzprasīšanās uz nepatikšanām.
BUJ:- Bremzējot ar motoru tas ātrāk izdilst, var pārkarst.
Nē. Bremzēšanas efekts tiek panākts dēļ vakuuma nevis berzes rēķina, jeb pie aizvērtas droseles ir jāpatērē liela enerģija, lai iesūktu gaisu. Kompresija to neietekmē, lai gan saspiežot gāzi tiek pielikts spēks, tomēr pēc tam pretējs spēks virzuli virza atpakaļ. Zudumi kārbā un motorā dēļ berzes maz ietekmē bremzēšanu. Nodilums nav lielāks kā ja bremzētu tukšgaitā. Pie tam motors tiek papildus dzesēts, jo tiek iesūkts vēsais gaiss. - Lauž kārbu, deldē sajūgu
Pareizi bremzējot nē. - Bremzējot ar motoru un vienlaicīgi bremzēm samazinās bremzēšanas ceļa garums.
Par to vēl zinātnieki strīdās. Ekstrēmi bremzējot sajūgu neizspiest, tas samazina reakcijas laiku.