Esmu atpakaļ atgriezies pie Hondām. Pēc, Accorda pārdošanas tika izlemts pameģinat kādu citu marku, par izvēli krita Volvo S80 T6. Bet uiii kur liela kļūda tā bija, rezultāta mašīnā vairāk stāvēja nekā brauca, jo plīsa viss pēc kārtas, šķiet uz šo marku vairs nevar attiecināt seno teicienu, ka Volvo ir zviedru tanks, tagad sanāk kāds neveiksmīgs šķibacaino variants, kas plīst anormāli bieži
Nu tad , kādā jaukā dienā pacietības mērs bija pilns, Volvo tikai ātri nopārdots, bet parādijās problēma. Vajag kaut ko vietā, un protams, piedzīvojumus vairs negribējās, tādēļ tika nolemt atgriezties pie pārbaudītām vērtībām - Honda
Tākā, laika daudz nebija meklēšanai, jo tuvojās jaunais gads, tika izvēlēti trīs varianti, Sudrabots EK čiviks, Sarkans EG sedans un tumši zila V Prelude. Sudrabotais atkrita ātri, jo pārsvarā sastāveja no rūsas, sarkanais EG līdzīgs stāsts, bet koplektā vel smagi dūmojošs dzinējs. Rezultātā paliku pie Preludes. Argument kupejai, 98% braukaju viens un galīgi nav velme tuksu gaisu vadāt līdzi
Rezultātā tikai iegādāta Honda Prelude V paaudzes BB9 izpildijumā, kas no konveijera noripojusi talajā 1998.gadā, un līdz ievešanai iekš mūsu sāls bedres Latvijas 2006.gadā, dzīvojusies pa Itāliju.
Soo tehniskāki dati.
Honda Prelude V 1998.gads
Dzinējs: 2.0 F20A4
Noskrējiens: Panelī 190štukas, reali, nav ne jausmas
Krāsa: Zila
Aprīkojums: Elektro logi un spoguļi, lūks, kondiška(strādājoša
)Tūnings: Nav, pilnīgs stock, ne sēdinājuma, ne spoooorta izplūde, nekā
No problēmam, šķiet, ka viens gultnis sācis gaudot, čut rūsainais pie aimugurējām arkām un klasiksā kupeju problēma, baseins pie rezeves riteņa(jāpārblīvē aizmugurējās lampas)
Šobrīd stāv uz oriģinalajiem R15 diskiem ar ziemenēm, bet vasarai būs pie pirkšanas līdzi dotie R17 ļitaki
Plāni, grūti teikt, drošvien pagaidām braukt un tad laika gaitā skatīties ko darīt ar šo auto, pagaidām apmierina kāds ir
