turbo palidziba

[dev_hdd]

Ja gribas uzspridzināt dzinēju, man ir ~2l ētera - būs interesanti

[sirmais]

0.7bar

un pie kādiem spiedieniem jums tie dzīnēji izpūtās?

[#MR]

kas bija par cēloni? nebija saregulēts?

[Roberts]

0.7bar

un pie kādiem spiedieniem jums tie dzīnēji izpūtās?

Siediena mērvienībai pie kāda dzinējs padevās vispār nav nozīmes. Jāsaprot, ka 0.7 bar spiediens ar divu dažādu izmēru turbīnām pienes atšķirīgu jaudu un slodzi dzinējam.
Runājot par 5. roba spolēšanu uz sausa asfalta, tad vienīgais, kas tur varēja spolēt, bija sajūgs. Tās turbīnas izmērs ne pie kādiem apstākļiem "nesaražos" vairāk jaudas par savu limitu.

[Edupuiks]

Siediena mērvienībai pie kāda dzinējs padevās vispār nav nozīmes. Jāsaprot, ka 0.7 bar spiediens ar divu dažādu izmēru turbīnām pienes atšķirīgu jaudu un slodzi dzinējam.
Runājot par 5. roba spolēšanu uz sausa asfalta, tad vienīgais, kas tur varēja spolēt, bija sajūgs. Tās turbīnas izmērs ne pie kādiem apstākļiem "nesaražos" vairāk jaudas par savu limitu.

šito Tu varēji sīkāk pastāstīt. būtu noderīgi visiem.

[Roberts]

Man nav nekāda grāda fizikā, lai visu saliktu pa plauktiņiem un padziļināti izskaidrotu. Runājot vienkāršiem vārdiem, kas varētu būt saprotams vairumam turbinizētāju tas ir vairāku apstākļu kopums.

PSI ir tikai spiediena mērvienība ieplūdes traktā, un kā jau minēju, tad tas nenozīmē, ka X turbīna pie 10 psi sniedz to pašu, ko Y turbīna pie 10 psi. Pirmkārt, divām dažāda izmēra turbīnām 10 psi būs pie noteiktiem RPM dzinēja apgriezieniem. Jaudas rādījums būs atšķirīgs pie šiem 10 psi un arī tā pati detonācijas iespēja pie šiem 10 psi būs dažāda. Viss galu galā nonāk pie efektivitātes.

Izvēloties turbo ir jāsāk ar maksimālās jaudas mērķi un jaudas diapazonu, kurā vēlies jaudas pieaugumu. Tad piemeklē turbo ar efektivitāti, kas atbilst šīm tavām vēlmēm. Jebkuram turbo ir sava efektivitātes skala (karte). Tavs uzdevums ir ar savu "jaudas mērķi un jaudas diapazonu" trāpīt izvēlētā turbo labākajā efektivitātes diapazonā. PSI būs tikai instruments, kas palīdzēs tev nonākt tajā efektivitātes diapazonā un tas būs mainīgs no tava izvēlētā turbo un mērķa. Tam visam klāt nāk attiecīga turbo izplūdes daļas (turbine housing) piemeklēšana tieši tavam setupam.

Tas tā- runājot vienkāršā valodā, lai visi saprot, ka uzliekot citu turbo uz vienāda dzinēja (vai otrādi), rezultāts un risks būs atšķirīgi pie viena un tā paša spiediena.

0.7 bar spiediens kā tāds nenogalina dzinēju. Jāskatās, kas ar dzinēju notiek kopumā pie šī konkrētā spiediena. Vai nu pie šī spiediena turbo neatrodas savā labākajā efektivitātes skalā un sāk pumpēt karstu gaisu, kas var izraisīt detonāciju. Varbūt jauda/slodze pie šiem 0.7 bar ir pārāk liela, klaņi sāk deformēties (no spiediena degkamerā) un pārlūzt. Dzinējam, protams, jābūt labi noregulētam - degviela un aizdedze. Novirzes no normas jau labi noregulētam dzinējam var izraisīt detonāciju un salauzt klaņus - nenostrādā sprausla, degvielas sūknis, problēma ar aizdedzi, pārkarsis dzinējs vai turbo pārspiediens.

[Edupuiks]

Fizikas profesora disertāciju šeit nevēlamies redzēt, tautas valodā der!

[dev_hdd]

No savas saprašanas varu pateikt vienkāršāk: ir 1 cilindra kompresors pa 100Eur Depo un ir 3 cilindru kompresors pa 800Eur citā bodē. Abi spēj iepūst 8Bar spiediena, bet viss āķis ir gaisa daudzumā ko pie 8Bar spēj piepūst abi šie kompresorsi. Līdzarto turbīnu gadījumā būs taspats - ražība pie noteiktiem RPM.

[Oto]

Princips tas pats kā MAP sensors darbojas, tas tiešā veidā nemēra gaisa daudzumu ieplūdē, bet gan spiedienu. Gaisa daudzums tiek aprēķināts pēc formulas katram motoram ņemot talkā degvielas karti. Tā kā katram motoram gaisa daudzums ieplūdē pie viena spiediena ir atšķirīgs, arī bez turbo.

n = PV / RT*
,kur
P - spiediens
V - gaisa masas ātrums(motora apgriezieni)
R - konstante
T - temperatūra

*plus vēl kompensē TPS sensors, lai noteiktu gaisa daudzumu pie straujām droseles atvēruma izmaiņām.