Vienu dienu, aiz gara laika, iebraucu Nippon Auto salonā. Skatos stāv pie salona smuks Civic. Sarkans, liekas, ka vizuāli arī maliet atšķiras no citiem Civic. Vēlāk atklājas, ka ir aprīkots ar jaunu aerodinamisko paketi, kāda līdz šim vēl nebija pieejama. Eju iekšā salonā un taujāju, kas tad nu? Izrādās, ka Latvijā beidzot ir pieejams jaunais 1.6l dīzelis. Zinot, ka tuvojas atklāšana – sarunāju auto uz sezonas atklāšanu. Pirms tam gan veicu parastu klientu testa braucienu.
Pirmais, kas uzrunāja ir tas, kā auto kustās uz priekšu. Zinot, ka tas ir tikai 1.6 dzinējs un dīzelis, auto paātrinājās ļoti dinamiski. Konkrētajā brīdī borta dators uzrādīja 5.6l vidējo patēriņu. Nu, īsāk sakot, pirmais iespaids bija ļoti labs.
Pienāca LHK sezona atklāšana. Devos uz Nippon pēc Civic. Nokārtojam formalitātes un dodamies Salacgrīvas virzienā. Borta datoram uzliekam visu pa nullēm. Daudzi žurnālisti minējuši, ka prasītos, lai vadītāja sēdekli varētu noregulēt zemāk. No sākuma man arī līdzīgi likās, bet tad sapratu, ka, salīdzinot ar FN Civic, jumts vienkārši ir zemāks, līdz ar to liekas, ka sēdi augstāk. Ideālo sēdpozīciju atrast ir ļoti viegli, viss ir vadītājam pa rokai. Viss priekšējais panelis ir pagriezts vadītājam. Es (186cm) varēju mierīgi iesēties pats aiz sevis, bet tāpat bija arī ar FN Civic, t.i. liekas, ka salons mainījies tikai vizuāli. Mainījies uz labāku, tas gan jāatzīst – salona apdares materiāli krietni patīkamāki taustei un ir kvalitatīvāki, pats auto liekas krietni nobriedušāks. Honda inženieri atzinuši, ka šis auto nav revolūcija, bet gan evolūcija. Tā vismaz bija līdz šim.
Jaunais dzinējs ir radījis alternatīvu 1.8 dzinējam. 2.2l dīzelis, lai arī lielisks motors, mūsu tirgum tomēr ir par dārgu. Jaunais 1.6l dīzelis apveltīts ar 120zs pie 4000 apgr./min un 300nm pie 2000 apgr./min. Auto ir sešpakāpju mehāniskā ātrumkārba. CR-V un Accord 2.2l dīzeļiem ir pieejamas arī automātiskās kārbas, Civic cenu lapās neko tādu neatradu. Taču jauda nav galvenais, šeit svarīgākā ir ekonomija. Braucot pa šoseju, uz 90km/h, borta datos uzrāda 3-3.3l/100km lielu, tpfu, mazu patēriņu. Braucot uz 110km/h patēriņš pieauga līdz 4-4.2l/100km(tas protams tika mērīts slēgtā trasē). Pilsētas satiksmē, ļoti prātīgi braucot, varētu sasniegt līdzīgu rezultātu, taču reālitātē, iekļaujoties plūsmā, patēriņam nevajadzētu pārsniegt 4-4.5l/100km. Man jau liekas, ka patēriņš runā pats par sevi – vidēji 4l/100km, braucot, nevis sēņojot. Nesen aizdomājos, ka lielu lomu noteikti spēlē arī autobūves melnais zirdziņš – aerodinamika. Braucot pa šoseju salonā valda klusums, t.i. nav dzirdami gaisa pretestības radītie trokšņi.
Pa ceļam sanāca paķert igauņu stopētāju pārīti. Izprašņāju par to, kā patīk un kāda ir sajūta būt iekš to auto. Viņi atzinīgi novērtēja klusumu salonā, vietu aizmugurē un gan jau padomāja, ka esmu dīvains, jo prasu visādus jautājumus par auto.
Nonākot savā ček-punktā, mani jau gaidīja Cipans ar Rrrobi, abi izbrauca ar auto un atzina par labu esam. Abiem nepatika augstais sēdeklis, bet patika dzinēja veiktspēja, vizuālais izpildījums, kā arī salona apdares kvalitāte.
Tālāk jau vajadzēja gaidīt pasākuma dalībniekus, kuriem bija jāizpilda tests par jauno Civic. Par dzinēja kodu visi atbildēja pareizi, jo īsti Hondisti zina, kur to meklēt
Te vēl pāris bildes no čekpointa.
Kopumā ar auto nobraucu gandrīz 500km. Beigās borta dators uzrādīja 4.3l/100km, bet nu jāatzīst, ka tika izbaudīts auto, nevis piedalījos eko braucienā. Kā jau minēju, ikdienā pārvietojoties šis rezultāts noteikti būtu zemāks.
Tad nu par cenu. Konkrētais auto maksā bija Elegance komplektācijā, kas ietver visu nepieciešamo – stūre, ātrumpārslēga uzgalis ar ādu(starp citu – ļoti patīkamu
), radio ar mp3, bluetooth, usb, atpakaļskata kameru, start/stop, LED dienas gaitas lukturiem un vēl ar viskautāko. Cena ir 15900ls bez aerodinamiskās pakas. Bāzes modelis sākot no 15750ls līdz pat 17340ls, kur jau ir vēl vairāk nekā var vēlēties. Ja kādam ļoti interesē, tad apmeklējām http://www.honda.lv mājas lapu, tur ir detalizētāks apraksts.
Auto ļoti patika. Patika gan patēriņš, gan dinamika. Honda nav zaudējusi savu sportisko garu, jo, par spīti elektriskajam pastiprinātājam, auto klausīja manām pavēlēm, pagriezās tieši tur, kur vēlējos. Bet Civic kļuvis arī daudz komfortablāks un nobriedušāks – bieži valdīja sajūta, ka esi augstākas klases auto. Ikdienā pārvietoties ar šo auto būtu prieks. Prieks, ka Honda joprojām nodrošina vadītāju ar emocijām, nevis kļuvis par pelēku un garlaicīgu auto ražotāju. Uz gada nogali solās parādīties arī Tourer, kā arī tālākā nākotnē atgriezīsies TypeR, šoreiz jau ar turbo. Ja būs iespēja, tad LHK noteikti dosies notestēt šos auto.
Vēlreiz paldies Nippon Auto par auto un lieliskajām emocijām!
EP3: 
