bariņš hondu fanu (lasīt LHK biedri ) šogad atkal saeļļoja ķēdes saviem divriteņiem un devās izbraucienā pa Latvijas zaļumiem.
Rīta agrumā ap plkst. 10:00 jau sākam pulcēties Centrālajā stacijā, kur iepērkam vilciena biļetes uz Līgatni.
ap 10:40 jau esam pārkrāmējuši vilciena pēdējo vagonu un jautrā gaisotnē dodamies uz Līgatnes pusi.
pa ceļam vēl savācam džubilāru Baily un pa visu vagonu nodziedam viņam "daudz baltu dieniņu..."
Pakalns stāsta (un arī rāda) cik jautri pavadījis iepriekšējo nakti
Vilcienā vietas visiem pietiek
Ap 12iem jau bijām Līgatnes dzelzsceļa pieturā. Kā vienmēr vēl jāatrod kāds vietējais ūķītis, lai Pakalns var nopirkt sev mazo riebīgo piciņu un šo to padzeramu
Dodamies ceļā uz pašu Līgatnes centru
Diemžēl šeit apmēram pēc 3 nobrauktiem km Baily smagi krita un viņam šis brauciens bija galā.
Lai arī noskaņojums bij nokrities, tomēr nolēmām doties tālāk.
Apspriede Līgatnē.
Virziens skaidrs un sākas arī nelielas izturības un spēka pārbaudītes - jāmin kalnā
Mūsu draudzīgais bariņš (vismaz tas, kas palika pāri )
Pa ceļam piebraucām arī pie Ķūķu klintīm izpeldēties un papiknikot
Tēja padzerta, laižam tālāk
Šajā dienā pārvarējām pāris diezgan pagrūtus kāpumus gan pa granti, gan asfaltu.
arī single speed velo
Jancīgākie nobraucieni bija īsā posmiņā līdz Rakšiem. Gan pa izskalotu granti gan arī pa mīkstām smiltiņām.
Sasnieguši atpūtas kompleksu "Rakši" bik pačalojām ar vietējo "bufetnieci". Uzzinājām ko ēd lamas un cik maksā izjādes uz tām
Šajā brīdī vairs neesam tālu no Cēsīm. Jau tagad zinām, ka priekšā labs asfaltēts kāpums
Ja ceļš ved lejup, tas pavisam noteikti ies arī augšup
Navigējam
Virziens ir
Aiiiiiziet mūsu pēdējā svīdienā Līdz cēsim tikai pāris km.
Un pamazām jau tiekam augšā.
Pulkstens jau daudz, bet esam tikai pie Cēsīm. Protams, ka neturpinājām atpakaļ ceļu uz Līgatni, bet nolēmām iebraukt Cēsīs uzkost kautko garšīgu un doties tālāk ar vilcienu uz Rīgu.
Kopā nobraucām ap 30km ļoti mierīgā garā. Laiks bij super labs, kompānija kā vienmēr draudzīga un jautra. Pa ceļam saostīti skaistie Latvijas meži un pļavas.
Pavisam noteikti varu apgalvot, ka nākamgad LHK turpinās savu tradīciju vismaz reizi gadā izlīst no ikdienas rūpēm un izbraukt ar velo pie dabas.
Uz tikšanos kāda no LHK pasākumiem!