Stāsts ir par varāk kā 800km garu ceļojumu pēc Integras pirkšējā stikla.
Par ko milzīgs paldies Cipānam!
Bija nepieciešams Integras priekšējais stikls, jo savādāk skati nedabūt un visu vasaru mašīnai būtu jāsēž ārā..ko baigi negribējās. Draugam iekš UK, JDM DC2 stikli ir pilns pagalms, bet problēma tāda, ka kurjeri vest stiklu uz LV netaisās.
Tā nu sanāca, ka caur ebay atradu stiklu Lietuvā, bet no turienes kurjeri arī netaisās vest... ko darīt..
Labi, ka ir biedri, kas piesakās palīdzēt un šoreiz Cipāns bija tas lielais malacis.
Ceļojumu sākām 8.jūnijā, kas bija piektienas rīts, nedaudz pēc plkst.10.00
Cipāns savāca no mājām un devāmies ceļā. Vienā virzienā bija vismaz 416+km.
Ja nemaldos tad kaut kur pirms bauskas uzpildījām gāzi un iepirkām maizītes ar uzdzeramo:
Pēc uzpildīšanās nepagāja ne pusstunda, kad jau šķērsojām LV robežu..
Pa ceļam arī nobaudījām mūsu maizes, kas saulē bija uzsilušas tā, kā mikroviļņu krāsnī..
Tā ceļš vilkās un vilkās, līdz nonācām Kauņā..
Bet tas vēl nebija viss, jo priekšā bija vēl vismaz 100km un daudz visādi gari transporti..
Beigu beigās mēs kaut kā nonācām līdz pilsētiņai Santaika, kur mūs sagaidīja foruma useris h0ndata..
Un rādīja mūs ceļu līdz savai Hondu paradīzei..
Jo nonākot galā gan es, gan Cipāns, bijām pārsteigti par to, ka aiz kaut kādas mazas pilsētiņas - par kuru neesam nekad dzirdējuši, atrodas ļoti iespaidīgs skaits Hondu un to daļu..
Visa lauku viensēta bija pārbāsta ar Hondu rezerves daļām. Šķūņi, mājas pagrabi, garāžas bija pārpildītas ar tādiem labumiem, kā Rotas diskiem, Recaro beņķiem un sienašķūnī mētājas oriģinālā buddy club DC2 pilnā izplūde..
Kad bijām izstaigājuši visas malas, iekrāmējām iekšā manu priekšējo stiklu..
Tā kā bija bail, ka pa ceļam nesaplīst, izmantojām pat sirsniņ spilvenus un LHk jakas. Galvenais, ka stiklam labi un ērti..
Tā kā es biju apburts no plāšā Hondu daļu klāsta nevarēju uz sitiena izdomāt ko lai vēl paņem.. un beigu beigās - vienā garāžas atvilknē atradām vajadzīgo mantiņu.. Par kuru man bija lielāks prieks nekā par pašu stiklu..
Šeit jau uzlikta..
Lai atpakaļ ceļu padarītu nedaudz interesantāku, Cipāns bija sagatavojies savākt pāris geocachinga vietas..
Pirmā jau bija tur pat Santaikā. Papīrs bija slapjš, bet kaut kāda veidā atzīmējāmies..
Kāpām lejā pa kalniem..
Kāpām augšā pa kalniem.. (Tas mazais tur lejā ir Cipāns).
Tā nu mēs atradām vēl vienu apslēptu mantu. Vieta saucās Wedding hill. Ļoti skaista vieta.
Mēs gan bridām cauri baigiem čušļiem, jo nolohojāmies un neredzējām, ka var arī piebraukt ar mašīnu..
Atstājām arī kaut ko vietā...
Vēlāk bijām vēlvienā skaistā vietā.. bet pašu punktu neatradām, jo tas izrādās bija maziņš magnēts un mūs vēroja spiegi..
Bet nekas, vismaz baudījām burvīgo skatu..
Vēl velāk mums atteica dzinējs un palikām stāvēt ceļa malā.. Ehhh... kad jau likās, ka viss norit gludi un bez problēmām. Nu nekādīgi mašīna negribēja lekt....Līdz mājām vēl kādi 250km..
Beigu beigās...ar Cipāna instrumentiem un atbalstu, veicu nelielu sadalītāja vāciņa iztīrīšanu un viss notiek - Varam turpināt ceļu.
Iebraucām Kauņā.. Tikai bāc.. kaut kāds ne tāds ceļš..
Tur arī atradām geocachinga vietu,
Tikai lauks klāts ar asiem augiem un jākāpj kokā. Beigu beigās...Cipāns vēl sasmērējās ar tinti, viss bija slapjš un peles sagrauzušas kaut kādu mantiņu.
Pulkstenis jau 19.10, bet mēs vēl tikai Kauņā.. ups.. Jāsāk paātrināties un jāskrien mājās..
Bet pirms vēl galīgi satumst, izbiedējām pīles un paķērām vēl vienu geocachu..
Braucām, braucām līdz bija palikuši vien 78km līdz mājām..
Kā navigācija rādīja, tā arī atbraucām.. Par laimi stikls vesals un nekādas mega ķibeles negadījās.
Kopā nobraucām vismaz 820km, iztērējām daudz megabaitus un mazāk kā divas bākas ar gāzi..
Katrā ziņā vēlviens pierādījums Honda kluba draudzīgajam kolektīvam..
Vēlreiz mega lielais PALDIES Cipānam!
P.s. Paldies arī pārējiem, kas piedāvāja palīdzēt!